Ar mīlestību no Lielbornes muižas!
Laipni lūgti Lielbornes muižā!
Mūsu ģimenei, līdz ar pirmo tikšanos ar šo vietu, izveidojās tā īpašā jūtu ķīmija. Gan ar Lielbornes muižas kungu mājas šķībo balkonu un zaļi krāsotajām trepēm, tās vēl aizaugušo, bet neparasti skaisto parku, straujo Bornes upīti, sabrukušajiem tiltiem, nosusināto dzirnavu dīķi un majestātisko, vižņu pilno Daugavu. To novērojam arī savos rados un draugos, tādējādi ceram, ka tā radīsies arī jums, un jūs kļūsiet par mūsu biežu viesi!
Esmu augusi Gaujas krastā, tiešā Turaidas pils pakājē, un dabas skaistums man saistās ar stāvajām vizbuļu un maijpuķu gravām, ar upi, ar pili un arheoloģiskajiem izrakumiem, ar laivu pārgājieniem un mīšanos kilometrīgajos kalnos. Ieraugot Lielbornes muižu, tajā uzreiz saskatīju visu sen pazīstamo, skaisto un vēstures caurstrāvoto, nespēju noticēt, ka tas iespējams pie Daugavas! Un neticami, ka muižu saudzējusi padomju laiku urbanizācija, neuzslienot nevienu pašu nevēlamu silikātķieģeļu celtni, tādejādi saglabājot iespēju pa logu ielaist dabu. Rūpīgi piedomājam, lai šī vieta priecētu arī nākamās paaudzes: bioloģiskie atkritumi šeit ”pārvēršas” ziedošos krūmos un veselīgā pārtikā, saglabājot iespēju dzert tīru akas ūdeni.
Cenšamies šo Daugavas pērli saudzīgi izņemt no gliemežvāka, gaumīgi atjaunot, restaurēt un spodrināt. Mums ir svarīgi panākt, lai katrs no jums spētu muižā atrast sev piemērotu atpūtu un aktivitāti un ieelpotu dabu Daugavas lokos.
Uz tikšanos Lielbornes muižā!
Cieņā, Nora Poiša
